Stāsts

Stāsts par vietu, par cilvēkiem un par ceļu uz sapņu piepildīšanu

Kopš 1670. gada*

* Aptuvenais gads, kopš kura aug “Sarkangalvju” māju pagalmā esošais ozols.

Mūsu ozola stāsta vēsture

Leģenda un vēsture

Zanes dzimtas mājas “Sarkangalvji” var lepoties ar pagalmā esošo dižozolu. Leģenda vēsta, ka pie mājas augošie “mazie”ozoli ir iestādīti par godu ģimenē piedzimušajiem dēliem. Centrālais un lielākais ozols, pēc arboristu aplēsēm, šeit atrodas jau vismaz 350 gadus. Senāk starp māju un ozolu vijās ceļš un mēs šodien pat iedomāties nespējam, ko ozols varētu mums pastāstīt!

Ozols ir bijis klātesošs visos notikumos:

Par laiku, kad vecvectēvs, mežsargs Mārtiņš ar vecvecmammu Katrīnu šeit saimniekoja, sapņoja par lielu ģimeni, bet ienākot padomju varai zaudēja savu saimniecību.
Par to kā satikās un apprecējās Zanes vecvecāki – vienā upes pusē dzīvojošais Jānis Sudrabiņš un otrā upes pusē dzīvojošā Maija – Marija Zilgalve, tādejādi apvienojot zemi abās Iecavas upes pusēs.
Padomju laikos “Sarkangalvju” saimniecība, kā citas kārtīgas saimniecības nonāca kolhoza pārziņā, mājā izmitināja vētras likvidētājus, kas “saimniekoja” kā vien prata, vēl tagad ik pa laikam cīnāmies ar “vēstures liecībām”, kas izlien no zemes.

Tagad

Sarkangalvju iemītnieki

Šī stāsta nebūtu bez Zanes vecākiem Brigitas un Jāņa, kas neiebilda netālu no dzimtas mājām, bet tomēr vienam otru netraucējot, būvēt mūsu stāstu – Ozola stāstu! Paldies vecākiem, kas noticēja mūsu sapnim.

2007. gadā mūsu dzimtai pievienojās Zanes vīrs Juris! Juris ļoti ātri un harmoniski iekļāvās mūsu ģimenē, no pirmās dienas tika pieņemts kā savējais.

Mūsu – Zanes un Jura ģimenē aug 2 bērni Rēzija un Regnārs, to ir papildinājuši kaķis Fišers, zivs Olafs un jaunākais ģimenes loceklis, burvīgais Akita-Inu kucēns Taiko! Pagaidām mūsu dzīve rit maršrutā Rīga – Salaspils – Sarkangalvji/Ozola Stāsts, bet ar laiku, augot mūsu stāstam, esam gatavi savu dzīvi pavadīt 70 km attālumā no Rīgas.

Tā kā mūsu dzīve pārsvarā ir uz riteņiem un sapnis ir atjaunot dzimtas mājas “Sarkangalvji”, tad sākām domāt, ko mēs varētu laukos darīt, lai īpašumu neaizlaistu postā.

Ideja

Zane ir mūsu radošākais cilvēks, kurbulētājs, kas ik pa laikam piedalās dažādās radošās mācībās un vienmēr atrod kādu konkursu, kurā varētu piedalīties. 2021.gada septembrī mūsu ideju ģeneratore ierauga Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs izsludinātās mācības Konkurss “Laukiem Būt” un piesaka mūs abus.

Mācībās piedalāmies katrs ar savu ideju, kuru “uzliekam uz papīra” biznesa plāna veidā : Juris ar atpūtas namiņu mežā, Zane ar viesu namu Daudzfunkcionālais šķūnis. Pēc mācībām seko konkurss un saprotam, ka jāpiedalās ar reālāko no projektiem. Startējam abi kopā ar mazāko no projektiem “Atpūtas namiņš mežā”, iegūstam 5.vietu kategorijā nelauksaimnieciskā darbība laukos – pakalpojumu sniegšana . Naudas balva nav liela, bet kā saka Zane: “Aizkariem sanāks”. 🙂

Paralēli mācībām, 2022. gada janvārī, izmantojot jau sagataves no “Laukiem būt” biznesa plāna, ar VRG Aizkraukles Rajona Partnerība palīdzību uzrakstam projekta pieteikumu, lai saņemtu LEADER finansējumu, kam pēc aptuveni mēneša saņemam apstiprinājumu VRG un pēc vairākiem mēnešiem arī Lauku atbalsta dienests.

2023. gada sākumā piesakām savu projektu un iegūstam līdzfinansējumu arī Bauskas novada pašvaldības konkursā “Īsteno savu ideju Bauskas novadā!”. Par saņemto līdzfinansējumu jau esam iegādājušies kublu, nākošajā gadā iegādāsimies SUP dēļus un laivu.

Savu pirmo OZOLA STĀSTU jeb “Mazo zīli” esam izveidojuši Jura atrastajā vietā – mežā, vienā no Iecavas upes līkumiem – tas atrodas applūstošā teritorijā jeb palienē. Iecavas upīte ir ļoti viltīga: karstās un sausās vasarās gandrīz izžūstot, toties pavasaros sagādājot nepatikšanas – PLŪDUS. Mēs plūdus šoreiz uztveram kā bonusu, jo kurš no jums ir izbaudījis plūdus? Mēs patiesībā plūdus ļoti gaidām, lai jums varētu piedāvāt ne tikai romantisku, bet arī nedaudz ekstrēmu atpūtu! Tikai mierīgi – par visu padomāts – namiņš ir uz pāļiem, drošā augstumā un par plūdiem noteikti jūs informēsim!

Neizsakāms paldies visiem, kuri mums ticēja, kas turēja īkšķus, īpašs paldies tiem, kas neticēja! Bez jūsu visu atbalsta, ieteikumiem, mums nebūtu, mūsu pirmās “Mazās zīles”.